Piedzīvojums dabā bez pārdzīvojumiem

Mēs visi vēlamies, lai laivošana ir izdevies piedzīvojums dabā, un to nesabojā mazākas un lielākas nebūšanas no kurām viegli izvairīties. Tādēļ ieteikumi no mūsu vairāk kā desmit gadu pieredzes tiem, kuri izvēlējušies došanos dabā laivās.

Laivošana atpūtas maršrutos ir pasākums, kurā šķietami nekas nevar atgadīties, taču vairāku dienu ceļojumā to ir biežāk kā varētu iedomāties. Šeit rakstītais būs noderīgs, īpaši, ja laivojat pirmo reizi, taču – atkārtošana zināšanu māte – nekaitēs arī tiem, kuri „nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta”!

Piedzīvojums dabā laivās

“Klupšanas akmeņi” – organizatoriskie jautājumi:

  • laivotāju grupai ir tikai kāds, kurš rezervējis laivas, bet nav Vadītāja;
  • grupas organizatori laivotājus nav pietiekoši informējuši un sagatavojuši laivojumam;
  • izvēlēts pārāk garš maršruts, kā rezultātā grupa netiek līdz iecerētajam finišam;
  • finišēšanas problēmas: “pazūd” viena laiva;
  • nav paredzēta rīcība neparedzētiem gadījumiem;
  • pārāk daudz un liekas līdzi ņemamās mantas, bet nav aptieciņas;
  • pārtikas un atkritumu “pēdas” dabā.

Pirmais “akmens” – laivotāju grupai ir tikai kāds, kurš rezervējis laivas, bet nav Vadītāja!

Grupas vadītājam jābūt ne tikai formāli, bet arī praktiski, jo viņš ir Līderis, kuram uzticēta atbildību par visa pasākuma plānošanu un norisi līdz pat tā laimīgām beigām. Vadītājam jāparedz viss, jo „kolektīvais saprāts” ar to galā netiks!

Laivu Noma komunicē ar grupas pārstāvi jau no tā brīža, kad tiek izvēlēts maršruts un piemērotākais inventārs, lai pēc tam sniegtu pakalpojumus saskaņā ar nomas līguma nosacījumiem un rēķinā – faktūrā iekļauto pasūtījuma apjomu.

Ieteikums: Lietišķa komunikācija ar grupas Vadītāju nodrošina arī iespējami veiksmīgu visa pasākuma norisi, jo profesionāli konsultēs un palīdzēs visos pasākuma organizatoriskajos un praktiskajos posmos.

Otrais “akmens” – Vadītājs nepietiekoši informē grupas dalībniekus pirms laivojuma!

Par laivotāju grupas iekšējo organizāciju atbild paši laivotāji, t.sk. uzticot kādam būt par grupas Vadītāju. Viņam tad turpmāk jāvienojas ar pārējiem grupas laivotājiem par pasākuma norisi, un daži lēmumi jāpieņem jau pirms laivošanas maršruta izvēles.
Vadītājam jāinformē visi laivojuma dalībnieki par visu – sākot no piedāvājuma izvēlēties pa kādu upi laivot, no kādas laivu nomas nomāt laivas, līdz pat uzvedībai uz ūdens un rīcībai neparedzētās situācijās.

Ja šāda grupas savstarpējā komunikācija “klibo”, tad šeit ilustrācijai biežākās problēmas:

• Izvēlēts pārāk garš maršruts. Rezultātā grupa netiek līdz finišam.

Šajā gadījumā lielākās problēmas ir laivu iznomātājam. Tie, kuri netiek līdz finišam, visbiežāk spiesti rēķināties ar to, ka laivu transportēšanas grafiks vasarā ir saspringts, un “ātrā palīdzība” nebūs tik ātra kā gribētos.
Ieteikums: ar visiem dalībniekiem vienoties par vēlamo maršruta garumu pirms tā izvēles. Bieži gadās, ka lēmums, cik kilometrus laivot, tiek pieņemts vienpersoniski, neapspriežot to ar visiem dalībniekiem. Šaubu gadījumā vēlams doties īsākā maršrutā.

• Citas finišēšanas problēmas

Ja grupas vadītājs pirms laivojuma nav pienācīgi organizējis grupu visam pasākumam, tad raksturīgi, ka finišā tas nereti rada problēmas. Gadās, ka šīs problēmas rada grupas pirmā laiva, kas aiztraucas garām finišam un tad pārējiem tā jāgaida atgriežamies (airēt pret straumi laivojuma beigās jau vairāk nav tik aizraujoši). Vairumā gadījumu gan “pazūd” pēdējā laiva.

Ja tā nav sagaidāma vairākas stundas un jau sāk satumst, var rēķināties ja ne ar nopietnām problēmām, tad vismaz – sabojātu vakaru.

Šādi gadījumi, kad izmisumā tiek saukti pat glābēji, diemžēl notiek katru gadu. Lielākajā skaitā „pazudušo laivu” gadījumu vainojama pārmērīga alkohola lietošana, kas ir arī par iemeslu reibumā notikušiem nelaimes gadījumiem!

Ieteikums: Vadītājam jāpārliecinās, ka laivotāji izprot grupas laivojuma specifiku – vismaz divām laivām turēties kopā, īpaši pieskatot, lai kāda nepaliek tālu iepakaļ, visiem būt sasniedzamiem “zvana attālumā”. Savukārt, ja kāda ekipāža brīvdienas „svin” pārāk nopietni – pārliecināties, ka viņi ir uzvilkuši glābšanas vestes. Nekādā gadījumā neatstāt viņus upē vienus!

Trešais “akmens” – nav paredzēti “neparedzētie gadījumi”

Un šajā gadījumā nav runa par aizmirstiem sērkociņiem vai sāli. Vienošanās par rīcību neparedzētās situācijās, ir ne mazāk svarīga, kā maršruta un laivu izvēle. Tipiskākie gadījumi, kad šķietami mazsvarīgi faktori uz sauszemes, izvēršas nepatīkamās atmiņās par visu pasākumu, un ir “karote darvas medus mucā”:

• Nav mobilo sakaru!

Telefoni tiek atstāti mašīnās, izlādējas baterijas, konkrētā maršruta posmā nav mobilo sakaru tīkla pārklājuma, mantu kule ar telefonu iekritusi upē… utt. Tad nu jālūdzas citu grupu garām laivojošajiem aizdot telefonu, lai darītu zināmu savam laivu nomniekam vai nu par ķibeli uz ūdens, vai laimīgu nonākšanu finišā.

• Nav līdz aptieciņas!

Aptieciņa nozīmē ne tikai tabletīti pret galvas sāpēm, tā ir tāda kastīte, kurā atrodamas visas tās lietas, kas nepieciešamas, ja nazis bijis par asu, ūdens krūzē par karstu, ugunskurs par tuvu… Detalizēts traumu saraksts varētu būt cita, gara raksta saturs…

• Pašu radītas veselības problēmas!

Aptieciņas nav līdz, toties līdz ir daudz alus un citu gardu lietu, kā sekas ir nākošajā rītā sāpoša galva vai vēders, kas neveicina jauku ceļojumu un labu garastāvokli. Bēdīgākajos gadījumos (pēc šašlika ar asām mērcēm un šnabīša), saasinās gastrīta radītās problēmas, kas prasa neatliekamu evakuāciju, lai nodrošinātu steidzamu laivotāja transportēšanu uz tuvējo slimnīcu. Un tad vēl tradicionālie gadījumi, kad, rūpējoties par šķidruma daudzumu organismā, visu dienu tiek dzerts nevis ūdens, bet cola ar rumu – tas ir pārbaudījums pat visstiprākai sirdij, bet līdz nav pat omes sirdsdrapes…

Mīļās mammas – biežākais bērnu „traumatisms” laivojot nav no ūdens, tā ir pārkaršana saulē!

Ieteikumi: Vienoties, ka visas laivas tiekas ik pēc noteikta laika. Vecais stāsts par telefoniem, kuriem IR uzlādēta baterija un VISIEM grupas dalībniekiem ir VISU grupas laivotāju telefonu numuri. Visiem ir arī onkrētās laivu nomas numuri – gan centrālās rezervācijas, gan grupas laivu vedēja (kāds no numuriem zvana brīdī var būt ārpus zonas). Mājiniekiem pateikt ar kādu laivu nomu (nosaukumu) kontaktēt, jo nereti tiek zvanīts, nepacietīgi gaidot savus “pazudušos” tuviniekus.

Vadītājs ir organizējis “galvenās”aptieciņas jautājumu, jo par savām savas personīgajām tabletītēm katrs pats būs parūpējies . Tas notiek tā: nevis „kāds paņemiet aptieciņu”, bet vienojoties, kurš to izdarīs, un pirms kāpt laivās, pārliecināties, ka nav par to aizmirsts.

Neapdegt saulē – cepure, pretapdegumu krēms, dzert ūdeni, nepārkarst! Tas novērš daudzas problēmas!
Pirms kāpšanas laivās vēlreiz pārrunāt noteikumus un pārliecināties, ka visi vēlas piedzīvojumu dabā, nevis pārdzīvojumus dabā!

Laivu braucienā līdzi ņemamās mantas

Šī ir rekomendācija. Ja līdz pārāk daudz mantu, nekas slikts notikt nevar, taču ērtāk ir laivot, ja laiva nav piekrauta pāri malām un „pakošanās” aizņem mazāk laika. Arī laiva būs vieglāka un līdz ar to vieglāk airējama.

Ieteikums: 2-3 dienas pirms laivojuma paskatīties laika prognozi. Yr.no ir diezgan precīza. Ja sola siltu un saulainu laiku, pietiks ar to, kas mugurā laivojot un siltākam apģērbam vakaram. Pēc vatētajām segām, biezās dūnu jakas un garajiem gumijas zābakiem vasarā nepieciešamības parasti nav. Var iztikt arī bez 15 kilogramus smaga grila pārvadāšanas, taču tas katra paša ziņā.

Pārtika (un atkritumu jautājums)

Diemžēl par atkritumiem upes krastos, ko aiz sevis atstāj laivotāji, joprojām jārunā. Pieņemot, ka lasītāji izturas atbildīgi pret dabu un savu pašcieņu, daži ieteikumi principa „Ko ienes, to iznes” vieglākai īstenošanai. Arī šis ir grupas organiozatora uzdevums:

Ieteikums: Plānot līdzņemamo pārtiku (un citas iesaiņotās mantas) tā, lai:

• nerastos atkritumi (to būtu maz);
• atkritumi nebūtu apgrūtinājums turpmākai pārvadāšanai laivā;
• neveidot kopīgos “getliņus”. Katrs pats atbild par saviem iepakojumiem, alus bundžām u.c. un tos pārvadā. Tādējādi nebūs viena „Lielā maisa”, ko neviens negribēs pārvadāt.

Piemēram, tā vietā, lai pārvadātu kasti ar tukšajām pudelēm, var ņemt līdzi alu bundžās. Bundžas ir ērti saplacināt un atkritumos tās neaizņem daudz vietas. Nevienam nepatiks pārvadāt taukainas un zivjainas konservu kārbas. Varbūt „tušonku” un konservus var aizstāt ar ko citu – piemēram iemarinēt šašlikam īstu gaļu? Vai vakarā cept uz ugunskura desas – atkritumi, kas paliek ir polietilēna maisiņš, ko ērti iepakot kādā tukšā aizskrūvējamā burciņā.

Pārdomāt vai nevar iztikt bez liekiem vienreizējiem plastmasas šķīvjiem un glāzēm. Paņemt kartona šķivjus, ko var sadedzināt vai vēl labāk – katram ir līdzi savi trauki, ko izmazgā pie upes. No tukšajām PET pudelēm pirms transportēšanas IZSPIEST gaisu un tikai tad aizskrūvēt. Miskastes apjoms samazinās vairākkārt.

Piedzīvojums dabā atbildīgi

Lai gan šķiet, ka atpūtas laivojumā nekas nevar atgadīties, prakse rāda pretējo. Ja Jums jau ir pieredze, iespējams dažiem grupas dalībniekiem, ikdienā dzīvojot pilsētā, došanās dabā uz divām dienām, bez cilvilizācijas sniegtajiem labumiem, ir īsts piedzīvojums un neienāk prātā dažas nianses. Sākot ar to, cik kilometrus dienā varēšu noairēt un kas jāņem līdzi laivojot?

Kopsavilkums:

Ja visi ir atbildīgi par visu, neviens nav atbildīgs par neko. Tādējādi rodas pārpratumi, kas var pabojāt labo noskaņu visai grupai.
Ceļojuma plānošanā jābūt konkrētam atbildīgajam organizatoram, kurš ir kompetents visos ar pasākumu saistītajos jautājumos un pie kura var vērsties pārējie.Laivojumu plāno visi dalībnieki, vienojoties par pasākuma norises detaļām:

• Vēlamo maršruta garumu, jo kas kādam šķiet īss, citam ir „nepaceļams” attālums.
• kā laivojam – nepazaudējam nevienu laivu. Vienojamies, ka neviens „neaizskrien”, Visi pagaida visus pēc noteikta laika. Ceļam trauksmi, ja redzam, ka kāds laivotājs „pārķēris pār mēru” un viņu īpaši pieskatām.
• Rīcība neparedzētās situācijās. Vai līdzi ir aptieciņa, komunikācijas jautājums, ja kāds tomēr pazūd vai kas atgadās (telefoni).
• Līdzi ņemamās mantas. Ir redzētas grupas, kam mantu pārvadāšanai ir pat atsevišķa laiva, taču, mēs joprojām uzskatām, ka izdevīgāk ir 2-3 dienas pirms laivošanas paskatīties laika prognozi un neņemt līdzi vairāk mantu kā nepieciešams. Lieku kilogramu pārvadāšana ir apgrūtinājums.
• Pārtikas programma saistībā ar atkritumu jautājumu. Nedaudz plānojot un sevi neierobežojot, līdz minimumam samazināt laivojumā saražoto atkritumu daudzumu un panākt, ka pašu radītās miskastes pārvadāšana nav problēma. Tam, ka cilvēki neatstāj upes krastos atkritumus nebūtu jābūt „sāpīgajam jautājumam”.

Šis bija kopsavilkums no mūsu Seakayak.lv mājas lapas padomiem. Izvērstāku saturu lasiet:
Laivu braucienu organizēšana
Kā cīnīties ar atkritumiem laivojot?

Tiekamies dabā – vasaras piedzīvojumā uz upes!

Comments are closed.