|
Raķupe (pēc labā krasta pietekas Pāces -Lonaste) - mierīga, ne pārāk aizgāzta klasiska duļķainu ūdeņu Kurzemes mazupe, kas nepārsteidz ar elpu aizraujošām ainavām. Līdzinieces ir Stende, Engure, Rinda. Tomēr esam priecīgi, ka nolaivojām šo upi vismaz informācijas dēļ.
Rīva - gleznaina, stipri pielūžņota upe, pēdējos 15km līdz jūrai plūst pa egļu mežiem. Dzidrs ūdens, labas ainavas. Lai būtu pieejama "airētājam parastajam" jāiegulda milzu darbs tīrīšanā. Pavasaros tāls, bet ekstrēms ww braucēju spots ir kartonfabrikas dambji zem atjaunotā koka tilta.
Virbupe - šīrudens lielākais patīkamais pārsteigums. Posmā no Jaunpagasta līdz Miltiņu dzirnavu dīķim bagarēta, bet ar straumi. Labākais posms pēc Miltiņu dzirnavu dīķa līdz Abavai (12km). Aiz Miltiņu dīķa laba lēkšanas vieta: 4m augsti vertikāli krasti. Nemitīgas straujteces, ievērojams kritums, sarežģītības ziņā pielīdzināma Imulas lejtecei, pāris km līdz ietekai Abavā. Dzidrs ūdens, lieliskas ainavas. Koku aizgāzumi nenozīmīgi, viegli tīrāmi, vēlams organizēties vairākās grupās ar motorzāģiem un šo posmu iztīrīt, šķiet, ka neviena upe Kurzemē tik garā posmā nepiedāvā tādu kritumu kā Virbupe.
|
|
|
Ķemeru nacionālajā parkā š.g. 7. maijā Dabas aizsardzības pārvalde un asociācija „Lauku Ceļotājs” pirmo reizi kopīgi rīkoja Ceļotāju dienu. |
|
 Gluži kā atvērto durvju dienas iestādēs, šī bija kā "atvērto durvju diena" Ķemeru nacionālajā parkā, kad ikvienam bija iespēja iepazīt, cik ļoti daudzveidīga un neparastu pārsteigumu pilna ir šī teritorija. Izcilas dabas vērtības, bagātīga kultūrvēsture un tradīcijas, sportiskas aktivitātes, garšīgas maltītes; ekstrēmistu cienīgi pārgājieni un piedāvājumi ģimenēm ar bērniem; ar pavadoni vai pašu spēkiem; ar velosipēdu, auto, laivā vai kājām – no plašā piedāvājumu klāsta kaut ko sev varēja izvēlēties ikviens.
Mēs piedalījāmies, jo ši bija unikāla iespēja iekļūt tur, kur bez īpašas atļaujas neiekļūt, redzēt to, ko neiekļūstot neredzēt.
|
|
Indiāņu rudens* Stendē. Posms Bebru tilts – Blāzma 18,5km |
|
 *Indiāņu rudens: asociatīvās ķēdes rezultāts no „babje ļeto” uz „indian summer” un, attiecīgi, „indian autumn”.
Reti skaists, saulains un silts 30. oktobra rīts un mēs piecatā (Signe, Aldis, Mārcis, Māris un Rolfs) dodamies otrajā Stendes braucienā, lai izpētītu posmu no Bebru tilta līdz Blāzmai. Ņemot vērā iepriekšējā brauciena nopietno aizgāzumu pieredzi, atkal esam izvēlējušies wwkajaku (Mārcis) un mazos Sotus (pārējie). Aizsteidzoties notikumiem priekšā, uzreiz jāsaka, ka šis posms ir eleganti laivojams ar kanoe, sastapām tikai vienu nopietnu aizgāzumu, kuram Mārcis neizkāpjot no kajaka tika pāri. Salīdzinot ar posmu no Iliņiem, šī jau ir īsta likteņupe, caurmērā 8 – 15m plata.
|
|
Stende no Iliņiem līdz Bebru tiltam, jeb „Īīīr Brāāāucāāms!” |
|
 2010. gada 2. oktobrī, 18,8km. Dalībnieki (alfabeta kārtībā): Signe, Aldis, Gints, Jancex, Mārcis, Māris un Rolfs.
Foto: Aldis, Mārcis, Jancex.
Domu par Stendi vasaras sākumā izteica Mārcis un likās, ka kaut kad jūlijā to nobrauksim, bet tad vasaras tūrisma sezona uzņēma apgriezienus un „vairs neredzēj’ ne rīt’, ne vakar’”, kur nu vēl izkrāpt brītiņu Stendei. Un labi vien bija, jo bail pat iedomāties to odu un dunduru lērumu tur jūlijā. Dažas dienas iepriekš ekspromtā vienojamies par 2. oktobri, Latviešu Tautas Likteņlēmējstūmējiņ Dienu, ko sola siltu un saulainu. Daži zvani apkārt un kompānija pieaug līdz 7 cilvēkiem.
|
|
Aqua Incognita Alpos +bildes |
|
 Kaut kad šīs karstās vasaras vidū sēdējām ar Janceku un Māri „Avotu” laivu šķūnī un dzērām aukstu alu. Nupat kā bijām nosējuši pēdējā laivu vediena piekabi un varējām baudīt rēno pievakari. Sarunas raisījās ap tēmu „johaidī, ka šovasar nav jūrā vilnis”, līdz nonācām pie rudens laivojumiem. Uz Māra „nu ko, tad šoruden atkal uz Sāremā”, Janceks nodrebinājās un teica, ka vajagot kaut ko siltāku. Tā arī radās ideja nesteidzīgā un nesaplānotā atpūtas ceļojumā apmeklēt upi Soču (Isonzo) Slovēnijā, par kuru radies iespaids, ka latviešu valoda tur ir otrā oficiālā. Tā gluži nav.
29.08 – 05.09.2010., Slovēnija – Itālija – Austrija
Mēģināt aprakstīt kā tur izskatās ir bezjēdzīgi, tāpēc šai atskaitei ir fotoreportāžas forma - labāk 1x redzēt bildes, nekā 10x aprakstīt, bet vēl labāk – skatīt pašam savām acīm. To visiem novēlot, tomēr dažus vārdus pie daudzām bildēm...
|
|
 Beidzot esam skatījuši Sloceni vaigā. Tas bija Piedzīvojums "Aqua Incognita" gaumē. Ar šo upi šīs sezonas laivojumiem pielikts punkts.
|
|
2008. gada 26. oktobris. Aqua Incognita. Mergupe. Šī Latvijas topa foreļupe izrādījās īsts fizisks un emocionāls pārbaudījums. Neiesakām atkārtot. Lai bildes runā.
|
|
Autors Vasjox
|
|
Sestdiena, 21 jūlijs 2007 01:00 |
|
Jā, jā tieši sieviešu dzimtē. Latvijā vienīgais upes nosaukums vīriešu dzimtē joprojām ir Abuls.
Upelis tapa nobraukts šī gada 21-22. jūlijā.
Par maršrutu pietiekami daiļrunīgi ir izteikušies paši vietējie, tāpēc neizplūdīšu garos slavinājumos.
 
Vien uzsvēršu, ka šī ir viena no retajām Latvijas mazajām upēm, kuru nav skāris meliorācijas bums. Ūdenstece plūst cauri vairākiem ezeriem, līdz ar to ir braucama praktiski cauru gadu, ja vien Cirišu HES nav pilnīgi aiztaisīts ciet.
|
|
Šķēde - Ēda - Venta (Kuldīga) |
|
Sestdiena, 18 novembris 2006 01:00 |
|
 Starp dažādiem trakulīgiem variantiem, t.sk. jūru un upi (grāvi?) ar nosaukumu Pāce Dundagas aprinķī, 18. novembra laivojumam vienojāmies par transporta ziņā (rēķinot no Avotiem) nesāpīgu "Aqua Incognita" maršrutu Šķēde - Ēde - Venta (Kuldīga) ~20 + km.
Secinājumi: Upe pirms Ēdas (zinātnieki joprojām strīdas vai tā bija Vārme, vai Šķēde) ir tā aizgāzta, ka nav normāli braucama. Šajā ziņā atgādina Rīvu. Jāatzīst, ka ainaviski Rīva ir varenāka, lai gan arī šīm upēm nav ne vainas (skat. bildes). Ēda posmā no šosejas tilta līdz Ventai ir skatāms, interesants (pietiekami straujš) un labi braucams posms. Venta kā jau Venta - liela upe, bet "landšafts" simpātiskāks nekā posmā Abavas ieteka - Nabas ezeri.
Foto: Luīze
|
|
Rojas upe (Rudes tilts - Roja) |
|
 Rakstītajos avotos Rojas vārds pirmo reizi minēts 1387.gadā kādā Rīgas bīskapa ziņojumā. Vārds „Roja” ir Baltijas somu cilmes vietvārds un līvu valodā tā nozīme saistīta ar jau senajā pagātnē zāļaino, niedrēm aizaugušo Rojas upes grīvu ( brīvā tulkojumā- Duļķupe). Ievērības vērta ir Kaltenes akmeņainā jūrmala, Kaltenes lielie akmens krāvumi mežā – kalvas, Kaltenes evaņģēliski luteriskā baznīca un, protams, pati Rojas osta ar savu zvejnieku dzīves romantiku tūrista skatījumā.
|
|
 Kā vēsta teika, Tebras krastā bijušas dzirnavas, kurās dzīvojis melderis Tebrs. Melderim bijušas divas meitas, kuras gājušas peldēties upē. Kādu reizi upe dzelmē ierāvusi Tebra jaunāko meitu. No tā laika upe, glabājot meldera sāpes par bojā gājušo meitu, ieguvusi nosaukumu Tebra.
Ticēt leģendai par melderi Tebru vai nē ir jūsu darīšana :)
|
|
|
"Aqua Incognita" ir neparastie, jeb nezināmie maršruti arī tālākajos Latvijas nostūros, pieņemti par labiem esam vadoties pēc kartes vai nostāstiem: vienmēr ar izpētes un pārsteiguma elementiem. Varbūt sastapsieties ar pasakainu skaistumu un vēstures liecībām, varbūt ar mežonīgām un neizbraucamām vietām. "Aqua Incognita" tradīcija aizsākās 2006. gada rudenī.
