Jūras laivas | Kanoe laivu noma

Gaujas posms Gaujasrēveļi – Velēna

2010. gada 11. maijs
Dalībnieki: Velga, Irina, Māris, Māris un Mārīte un Rolfs
Pieveiktā distance: 37km

Visu ziemu pēc mūsu pagājušā rudens laivojuma Jaunpiebalga – Gaujasrēveļi, mani urdīja vēlme nolaivot posmu no Gaujasrēveļiem līdz Velēnai, jo mieru nelika „Mīlmaņu” saimnieka Māra teiktais, ka Gauja lejpus Rankas HES ir "vēl foršāka", nekā posmā no Jaunpiebalgas. Intrigu vēl uzkurināja dažādos aprakstos, bukletos un referātos lasītie histēriski pasniegtie "fakti" par "...nepārtrauktiem bagarētiem posmiem... sagrautu ekosistēmu... Mēness ainavu... jaunuzceltiem mazajiem hesiem..." utt. Pagājušā rudens braucienā neko tādu nepamanījām, tāpēc cerēju "ekoloģisko katastrofu" ieraudzīt šopavasar, ievziedu laikā maija vidū. Neieraudzīju.

Varbūt šeit ir tieši vietā neliels skaidrojums hesu jautājumā. Manā priekšā ir Pirmās republikas Satiksmes ministrijas Šoseju un zemesceļu departamenta 1940. gadā izdotā Latvijas ceļu karte. Kartogrāfiskais materiāls šim izdevumam vākts no 1920. gada. Šajā kartē ir iekšā visi jau tajos gados esošie aizsprosti, dzirnavas un spēkstacijas. Un tagad saturieties – Pirmās republikas laikā to bija vēl vairāk nekā šobrīd! Jaunās turbīnas uz Gaujas tiek montētas uz jau esošiem aizsprostiem. Iztaujājot vietējos iedzīvotājus noskaidroju, ka, piem. Rankas HESa aizsprosts būvēts ap 1700ajiem gadiem. Bet, manuprāt, nav svarīgi, kad tie būvēti, svarīgi ir tas, ka tie jau tur ir ļooooti daudzus gadus. Pirmās republikas laikā Gaujas ceļotāji vilkuši koka laivas aizsprostiem pāri un te nu bijusi iespēja vietējiem puikām palīdzot tikt pie bonbongām. Skaidrojuma beigas :)

Šoreiz turam vārdu un ierodamies „Mīlmaņos”, kā solīts – pirmdienas vakarā. Tas nekas, ka līdz pusnaktij palikušas piecas minūtes. Nakts pirmo daļu pavadām saturīgās sarunās, bet otro tomēr atvēlam miegam. Rīts uzaust saulains un silts, paēdam sātīgas brokastis un ap 9.30 dodamies ceļā. Rankas papes fabrikas industriālā mantojuma ainava strauji paliek aiz muguras, garām paslīd „Ķelmēnu” maizes ceptuve (btw labākā Latvijas maize, cepta no pašaudzētiem un tīriem graudiem) un mēs iepeldam Variņu HES uzpludinājumā. Uzpludinājums nav garš un naski airējot esam klāt pie dambja. No aizsprosta paveras „Gaujas zinātāju” solītais skats uz „nepārtraukti bagarētās” upes posmu, kas izrādās straujš, taisns 178m (!) garš nogrieznis, kas mūsu 37km garajā ceļojumā tāds ir vienīgais. Aiz Variņu HES upes plūdums pieņemas spēkā, līkumu ārmalas kļūst aizvien stāvākas. Nākamais ir Gaujas HES arī ar nelielu uzpludinājumu pirms tā. Nemanot esam klāt arī pie Lācītes HES aizsprosta, pirms kura pat nepamanām uzpludinājumu. Pie Lācītēm iestiprināmies un dodamies tālāk, zinot, ka līdz Velēnai vairs nav aizsprostu. Aiz Lācītēm ir vairākas jaukas pārgāzītes, laivās iešļakstās pa glāzei ūdens. Apraksts par posmu līdz Velēnai varētu būt Māra G ne vienu reizi vien atkārtotie vārdi "nu 5 balles". Upe visā posmā ir strauja, tīra, ar granšainu dibenu. Ir gan 30m augsti stāvkrasti, gan smilšu kāpas, gan skujukoku meži, gan ievu pārlīkuši līči. Upe nekur nav "dīķis". Velēnas tiltu sasniedzam ap 17.00. Paālējamies krācītē zem tilta, man izdodas 5metrīgo Sambu nolikt sērfā, bet Māris G piekāpjas Velgas Jackson krīkerim un izpeldas. Ar smiekliem un aukstu alu te arī ceļojums beidzas.

Secinājums:

• Runas par hesu šausmām ir maigi izsakoties pārspīlētas. Nekur laivu nav jāvelk tālāk par 20m, aiz visiem hesiem upe ir braucama.

Īpaša pateicība „Mīlmaņiem” par jauko un sirsnīgo uzņemšanu un „Ķelmēniem”, bez kuru spēcinošās maizes šis ceļojums būtu ikdienišķāks, nekā tas bija.