Jūras laivas | Kanoe laivu noma

8000 jūdzes no Sidnejas līdz Losandželosai

Neskatoties uz to, ka pasaulē burātāju vidū viņš tiek salīdzināts ar Viljamu Vilisu (William Willis), ziņas par šo izcilo latviešu brīvdomātāju un ceļotāju ir visai skopas. Freds Rebels, jeb Pauls Kristians Juliuss Sproģis ir pirmais cilvēks, kurš vienatnē, piekrastes burājumiem piemērotā vaļējā švertlaivā, ir šķērsojis Kluso okeānu Rietumu – Austrumu virzienā no Sidnejas Austrālijā līdz Losandželosai Amerikas Savienotajās Valstīs. Pēc rūpīgiem meklējumiem tīklā uzgāju pretrunīgas informācijas druskas, bet Piltenē, vecāku mājās, 1935. – 36. gados viņa sarakstītās ceļojumu grāmatas Escape to the Sea* (latviešu valodā "Pāri ōkeanam", izdevniecība Krīvs, Rīga, 1937, atkārtoti izdevniecība Zinātne, 1994) ieskanētus variantus neatradu. Vienīgās Freda Rebela ceļojuma oficiālās fotogrāfijas ir viņa portrets, "Elaine" bilde un pašizdotā pase. Pārējie attēli ir manis iespēju robežās piemeklēti atbilstoši ceļojuma laikam un vietai.

Freds Rebels (Fred Rebell)
jeb Pauls Kristians Juliuss Sproģis

Pauls Kristians Juliuss Sproģis dzimis 1886. gada 22. aprīlī Ventspilī (pēc dažiem avotiem - Rīgā, bet pieturos pie Ventspils, ko Freds savā pašizdotajā pasē uzrāda kā native town), skolotāja ģimenē. Būdams visai brīvdomīgs, viņš negrasās ieauties cara armijas zābakos, tādēļ dodas prom Rietumu virzienā. Caur Hamburgu nonācis Antverpenē, viņš iegūst viltotus dokumentus uz Freda Rebela vārda, salīgst par kurinātāju uz vācu kravinieka, un pārlāpstojot pārsimt tonnu ogļu, nonāk Pērtā, Austrālijā.

Antverpenes osta 20. gs sākums	Pērtas osta 1888. gads

Pērtas posms iezīmējas ar dažādiem attiecību sarežģījumiem, kuri, aizsteidzoties notikumiem priekšā, vajā Fredu Rebelu visu turpmāko dzīvi. Šeit viņš smagi pārdzīvo kādas Eleinas pretmīlas trūkumu un metas attiecībās ar vietējo latvieti Emīliju Krūmiņu. Tomēr Emīlija izrādās draiskule un pēc neilga laika atklājas, ka viņa gaida bērnu no sava iepriekšējā drauga. Lieki piebilst, ka uzticība Emīlijai tiek smagi iedragāta un Freds dodas pāri valstij uz Sidneju. Sidnejā viņš strādā dažādos darbos, izmēģinot gan bankas klerka, gan dzelzsceļa strādnieka, gan namdara darbus. Viņš pat iesaistās Austrālijas zemju apguvē, cenšoties izsisties lauksaimniecībā. Tomēr Austrālijas ekonomiskā lejupslīde liek raudzīties Amerikas virzienā un šajā brīdī sākas stāsta interesantākā daļa.

Sapratis, ka biļeti transpasifikas lainerim viņam finansiāli nepacelt, Freds nolemj doties uz Ameriku savā laivā. Arī motorlaivu cenas viņu nepatīkami pārsteidz, tādēļ viņa izvēle krīt uz 5,8m garu un 2,1m platu, vaļēju, piekrastes burājumiem domātu švertlaivu. Tās cena ir 25 mārciņas. Būdams vīrs ar zelta rokām, Freds pagarina švertu, iebūvē laivā papildus brangas un uzkonstruē saliekamu brezenta virsbūvi, kas tikai daļēji nosedz laivu no šļakatām un lietus. Šajā laikā Fredam ir 45 gadi, un viņš nekad nav burājis un viņam nav nekādu zināšanu navigācijā. Viņš studē 70 gadus vecas navigācijas grāmatas Sidnejas bibliotēkā un ar roku pārzīmē Klusā okeāna karti no skolēniem domātiem izdevumiem. Naudas trūkuma dēļ Freds nevar atļauties iegādāties navigācijas instrumentus, tādēļ sekstantu viņš izgatavo pats, bet hronometrus viņam aizvieto visvienkāršākie modinātāji. Izdarījis pāris izmēģinājuma braucienu, Freds ar laivu ir ļoti apmierināts, saldsērīgu atmiņu vadīts nosauc to par "Elaine" un ekipē to ceļojumam. Viņš paņem līdz lielu galdniecības instrumentu klāstu, kaltētus augļus, rīsu, piena pulveri, kartupeļus, sīpolus, eļļu, spirta prīmusu un 140litrus ūdens, lēšot, ka tam jāpietiek pusgada ceļojumam. Viss kopā sver ap tonnu. Naudas nepietiekamības dēļ netiek iegādāti gaļas konservi un aptieciņa. Laiva kopā ar ekipējumu ceļojumam ir izmaksājusi 45 mārciņas.

"Elaine"	Sidnejas osta, 1930ie.

Freds Rebels startē no Sidnejas 1931. gada 31. decembrī. Nedaudz attālinājies no krasta, viņš piedzīvo nepatīkamu jūrasslimības uzliesmojumu, kas ir vienīgā reize visā viņa dzīves laikā, kad zivis tiek barotas pastiprināti. Kā viņš pats raksta savā grāmatā, pirmo nakti gulējis tikai sešas stundas, un vispār pirmo nedēļu dabūjis pacīnīties gan ar laivu un takelāžu, gan ar sevi. Freda Rebela sniegtās liecības par savu ceļojumu kopumā ir miera apdvestas, atšķirībā no Villisa darbiem, kas tēlo transpacifikas braucienus kā nebeidzamas mokas gada garumā. Pats Rebels ir ļoti apmierināts ar savu laivas un ekipējuma izvēli. Viņš nostiprina stūres pinni un labvēlīga vēja apstākļos stūrēšanai velta vidēji vienu stundu nedēļā. Vienīgo diskomfortu rada mūžīgi mitrās drēbes un mandolīnas zaudējums – smalkais instruments mitrumā izjūk. Vieglas brīzes apstākļos "Elaine" veic 3 līdz 4 mezglus (ap 7,5km/h), un jau pēc četrām nedēļām viņš sasniedz Jaunzēlandes ziemeļu galu. Nedaudz pasvārstījies, Rebels strauji pagriež uz ZA un dodas uz Fidži.

Posmā Jaunzēlande – Fidži kreņķus rada nepārtrauktā mākoņainība un hronometru problēmas. Lēto pulksteņu mehānismi netur jūras ūdeni un Freds izdara neiespējamo: izjauc tos, iztīra, saliek kopā un tie atkal darbojas. Kad ir hronometri, un uzspīd saule, un atkal izdodas noteikt savu atrašanās vietu, izrādās, ka "Elaine" atrodas 200 jūdzes uz Austrumiem no Suvas ostas Viti-Levu salā Fidži (Suva, Fiji). Pēc 61 dienas okeānā Rebels beidzot tuvojas zemei. 2. martā, nogājis no Sidnejas 2600 jūdzes*, viņš savā priekšā redz paugurainu un zaļu salu. Dzidrajā ūdenī "Elaine" pārslīd tropu salu izšķērdīgajai zemūdens pasaulei un ar vieglu šņirkstoņu atduras krasta smiltīs. Freds Rebels nekavējas izdarīt to, kas vērotājam no malas liktos visai klišejisks: viņš sašķeļ vairākus kokosriekstus un kārtīgi padzeras. Sala ir apdzīvota un drīz viņš uzzin, ka atrodas uz mazās Yanutha saliņas, apmēram 60 jūdzes no Suvas.

Karaļa piestātne Suvas ostā 1930ie	Suvas osta, 1938

60 jūdzes līdz Suvai Viti Levu salā izvēršas par murgu. Nemitīgi rifi, mainīgi vēji un stress. Kad "Elaine" ierodas Suvas ostā, tai ir krietni paplosīts šverts. Pirmie Freda iespaidi par Fidži galvaspilsētu ir piesardzīgi: vietējā birokrātija ārsta un policijas šefa personā ir neizpratnē par laivas un ceļotāja dokumentu trūkumu. Tomēr viss beidzas labi un Freds Rebels kļūst par vietējo zvaigzni. Viņš sniedz interviju Fiji Times un Suvas lepnāko namu durvis viņam ir vaļā. Viņš tiek apdāvināts ar kārtīgām kartēm un navigācijas instrumentiem, par brendiju pēcpusdienā un regulārām kārtīgām vakariņām nav jāuztraucas. Viņš saremontē laivu un "Elaine" ir labākā tehniskajā kondīcijā, nekā pametot Sidneju. Rebels uzkavējas Suvā līdz 20. aprīlim, pārlaizdams uz cietzemes vairākus ciklonus.

No Suvas Rebels burā uz Ziemeļaustrumiem ar mēŗki sasniegt Apia ostu Samoa salās. 24. aprīlī "Elaine" šķērso datumu maiņas līniju. Līkumojot starp rifiem un mazajām Fidži arhipelāga saliņām, pēc septiņām dienām viņš sasniedz Naitamba saliņu, kur tiek laipni uzņemts vietējā plantatora namā. Šeit viņš aizraujas ar 17 gadīgo vietējo skaistuli Maigo Betiju (Gentle Betty). Nav šaubu, ka Naitamba tiek izklejota krustu šķērsu, tomēr Freds jūt, ka domas velk atkal jūrā.

Apia osta. 1930ie

6. maijā, piekrāvis laivu ar augļiem, Freds Rebels dodas uz Apia. Seklajos ūdeņos starp Fidži un Samoa mudž dzīvība. Nevajag pat makšķerēt – tunču dzenātās lidojošās zivis pašas sakrīt laivā. 800 jūdzes līdz Apia "Elaine" iet pilnās burās, nav nekādu navigācijas kreņķu un 24. maijā Freds ierodas ostā. Šoreiz, sekojot instrukcijām, tiek pacelts dzeltenais karantīnas karogs. Varoņa slava ir apsteigusi pašu varoni, un, vēl nesasniedzis krastu, Rebels saņem pirmos suvenīrus, zivis un banānus, kā arī uzaicinājumus vakariņās. Samoa Fredu saņem ļoti viesmīlīgi un viņš ir šīs salas apburts. Drīz viņu apbur arī 16 gadīgā Eda, ar kuru kopā Freds iepazīst salinieku ikdienu. Tomēr vēlāk savā grāmatā viņš raksta, ka pēc sešu nedēļu attiecībām viņš sapratis, ka ir "zem tupeles" (enslavement) un "rāvis prom" (tore myself away).

Tāda varēja būt Eda	Apia osta, 1927. gads

Pametis Samoa salas, Rebels dodas A, DA virzienā uz Kuka arhipelāga ziemeļu salām ar mērķi sasniegt Deindžeras jeb Pukapuka (Danger Island, Puka Puka) salu. Pūš ceļavējš un 25. jūnija rītā "Elaine" noenkurojas Pukapuka. Šeit bez īpašiem starpgadījumiem Rebels atpūšas 12 dienas, sagaida ceļavēju un dodas taisni uz Ziemeļiem, uz Ziemsvētku jeb Kiritimati (Pacific Christmas Island, Kiritimati) salu. Priekšā ir 1000 jūdzes un pirmo nedēļu pūš ceļavējš, bat tad iestājas ilgstoša bezvēja un lietus periods – "Elaine" tuvojas ekvatoram. Freds nespēj noteikt precīzu atrašanās vietu, un nolemj atteikties no hronometra, nosakot virzienu pēc saules un zvaigznēm. 31. jūlijā "Elaine" paiet garām Džērvisa salai (Jarvis Island) un tuvojas 0o platumam, jeb ekvatoram. Uzreiz pēc ekvatora Freds maina kursu ZA virzienā un 14. augustā, vērojot putnus, pārliecinās, ka Kiritimati ir tieši priekšā. Tās pašas dienas vakarā viņš ierauga zemi un nākamajā dienā ieburā lagūnā, kur tiek noturēts par kuģa katastrofā cietušo.

Džērvisa sala, 1930	Kiritimati piestātne, 1930ie

Kiritimati Rebels nolemj atpūsties un izbaudīt cietzemi pēc 1150 jūdžu un četrdesmit dienu burājuma. Viņš interesējas par vietējo iedzīvotāju ikdienu un pat apsver plānus uzsākt nelielu tirgošanās biznesu. Viņš iepazīstas ar franču gleznotāju un salas pārvaldnieku Polu Rožē (Paul Rogier), un paklausa tā padomam apgādāties ar pasi. Kopdarbībā top lielisks dokuments – ceļotāja pase. Pases foto Freds Rebels stāv ar "Elaine" fonā un pases teksts ir šāds:"Šīs pases uzrādītājs – Freds Rebels – brīvs no saistībām, ceļo no Sidnejas Austrālijā caur Kluso okeānu, Amerikas Savienotajām Valstīm un Atlantijas okeānu uz viņa dzimto pilsētu Ventspili (Windau) valstī Latvija. Uzrādītāja apraksts: dzimums: vīrietis. Vecums 46 gadi. Augums 5 pēdas un 8 collas. Acis: zilas. Ādaskrāsa: gaiša. Uzrādītāja fotogrāfija: F. Rebels. 3. marts 1932. gads. Paraksts: F. Rebels." Rožē izdara pasē ierakstu, apliecinot, ka Rebels ir ieradies Kiritimati 1932. gada 15. augustā un pametis salu 25. augustā.

Nožēlas pilna atkāpe: pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados Džērvisa salas un Kiritimati salas apkārtnē, šajos "nevienam nevajadzīgajos atolos", Francija, Anglija un ASV niekojās ar virszemes un zemūdens kodolsprādzieniem. Rebels bija veiksminieks, jo redzēja šīs salas to pirmatnējā krāšņumā.

"Elaine" tiešām pamet viesmīlīgo Kiritimati 25. augustā un uzņem kursu uz 1200 jūdžu attālo Honolulu Havaju salās (Honolulu, Hawaii). Šis ir mierīgs brauciens, laiva bieži nonāk bezvēja zonās un lēni slīd Z virzienā. Beidzot tā sasniedz ZA pasātu zonu un pilnās burās traucas uz Havajām. Pēc nedēļas pie debesjuma nomainās zvaigznāji un Dienvidu krusta vietā parādās Polārzvaigzne, ko Rebels nav redzējis kopš jaunības. Savā grāmatā Rebels min, ka ceļojot no Kiritimati līdz Honolulu iztērējis tikai 27 litrus dzeramā ūdens. Pārtiku viņš bija paņēmis pusgadam ar aprēķinu, ka, ja gadās nepamanīt Havaju salas, viņš mainīs kursu tieši uz Ziemeļameriku.

Vaikiki pludmale, 1930ie

15. septembra rītā parādās Havaju salas. Kalnu galotnes kāpj ārā no okeāna. Līdz tuvākajam krastam ir 40 jūdžu, bet "Elaine" slīd lēni, ar 2 mezglu ātrumu, jo jācīnās ar arhipelāga saliņu mainīgajiem vējiem. Tikai 20. septembrī Rebels izmet enkuru iepretim Honolulu. Ne loči, ne karantīnas dienests nepievērš viņam uzmanību. Beidzot, pacēlis dzelteno karantīnas karogu, viņš dodas iekšā ostā. Kā jau pierasts, Rebela apgalvojumi, ka viņš burā no Sidnejas, netiek uztverti nopietni. Ar pašizdoto pasi arī rodas problēmas, Freds ir spiests doties iekšā viņam tik nīstamajos birokrātijas džungļos. Pēc pāris dienu cīņām viņam atļauj uzturēties Havaju salās. Tā jau ir Amerika un Freds Rebels kļūst par zvaigzni. Paiet piecas nemitīgu ballīšu nedēļas, līdz 3. novembrī "Elaine" paceļ enkuru, lai dotos pēdējā posmā līdz Losandželosai.

Tuvojas rudens un 2200 jūdžu garais ceļš vairs nav nekāda dienvidjūru izprieca. Tomēr uzkrātā pieredze un jaunie, precīzie instrumenti, palīdz Fredam tikt galā ar atrašanās vietas noteikšanu. Ir auksts, pirmo reizi ceļojuma laikā nākas tuntulēties. Brīžiem pūš spēcīgs vējš, visā pārējā laikā pūš briesmīgs vējš. Laikaposms no 10. novembra līdz 13. decembrim kļūst par īstu pārbaudījumu. Ar ierēvētu grotburu, brīžiem izmestu peldošo enkuru un salūzušu stūri, Freds cenšas noturēt laivu pret vilni. Tomēr tas neizdodas un "Elaine" sagriežas paralēli vilnim. Jocīgi, bet viļņi to neapgāž, lai gan laiva ir jau līdz pusei pilna ar ūdeni. Freds strādā kā sūknis, līdz 13. decembra naktī vējš pierimst. Nākamā diena paiet remontējot laivu un nosakot savu atrašanās vietu. 16. un 17. decembrī Freds pamana divus kuģus, kas dodas Panamas virzienā un sāk gaidīt zemes parādīšanos. Tomēr viņa attāluma aprēķini ir nepareizi un tikai jaunā, 1933. gada 3. janvārī, Freds Rebels ierauga San Nikolasa (San Nicolas Island) salu, bet San Pedro Losandželosas aglomerācijā sasniedz 8. janvārī. 8000 jūdžu garais ceļš ir beidzies. Laivā Freds Rebels ir pavadījis 7 mēnešus, kopumā ceļojums ir aizņēmis vienu gadu un deviņas dienas.

Losandželosas osta, 1930ie	Losandželosas bāka, 1930ie

Amerika Rebelu uzņem kā varoni, tomēr birokrātija ir nepielūdzama, līdz viņš tiek deportēts uz Latviju, kur vecāku mājās Piltenē saraksta Escape to the Sea. Bēdīgs gals piemeklē "Elaine" – pāris dienas pēc finiša to ostā pēkšņas vētras laikā sadragā no tauvām norāvusies liela motorlaiva.

Arī par nākamo Freda dzīves posmu internets sniedz pretrunīgas liecības. 1937. gadā viņš nolemj doties atpakaļ uz Austrāliju. Freds no zvejniekiem nopērk 6,5 metrīgu zvejas laivu ar buru, ko nodēvē par "Selgu" un caur pirmskara drudža mocītajai Eiropai dodas uz Austrāliju. Vācijā, Ķīlē, viņu notur par pārtikas kontrabandistu, kārtējo reizi neticot stāstiem par tālajiem burājumiem. "Selga" neiztur Ziemeļjūras spēku un Freds pamet laivu pie Anglijas krastiem. Viņš tomēr caur Panamas kanālu nokļūst Austrālijā kā privātas jahtas apkalpes loceklis un ir atpakaļ Sidnejā 1939. gadā. 1955. gadā viņš beidzot nokārto Austrālijas pilsonību un līdz mūža nogalei strādā kā namdaris un dažādu konfesiju sludinātājs. Freds Rebels mirst 1968. gada. 10. novembrī, 82 gadu vecumā.

Interesanti piebilst, ka vienā Austrālijas latviešu lapā uzgāju apgalvojumu, ka Rebels pēc ceļojuma uz Ameriku Austrālijā neesot atgriezies.

• Uzziņa interesentiem: Escape to the Sea atkārtoti izdota četras reizes. 1939. gadā Dodd, Mead & company, NY, USA izdoto oriģināleksemplāru amazon.com piedāvā par 753,- USD, bet ebajā atradu 1952. gada eksemplāru labā stāvoklī par 25,- AUD.
• 1 jūras jūdze = 1852 metri.

Pateicība burāšanas entuziastam un laivu meistaram Viktoram Saulītim par šī raksta tapšanas ideju!

Interneta resursus apkopoja Rolfs Jansons.
Pārpublicēšanas vai fragmentu izmantošanas gadījumā atsauce uz www.juraslaivas.lv obligāta!