Slocene

Rolfs, 13.12.2009

Visas bildes >>

Beidzot esam skatījuši Sloceni vaigā. Tas bija Piedzīvojums "Aqua Incognita" gaumē. Ar šo upi šīs sezonas laivojumiem pielikts punkts.

Bet nu par visu pēc kārtas. 9.00 tiekamies Tukuma stacijā. Ir auksti, mašīnas termometrs rāda -2. Visu sedz plāns pūderveida sniedziņš. Nevilšus jāuzmet kūkums, jāsabāž rokas kabatās un jāvēro pasaule caur izelpas garaiņiem.

Nolemjam startēt pie Šlokenbekas muižas. Patiltes atstraumē vīri makšķerē. Viņiem neķeras. Nosienamies, saģērbjamies un Janceks aizdzen busiņu uz finiša vietu, atgriežas ar velosipēdu. 10.20 kāpjam laivās un brauciens sākas.

Pirmie pāris kilometri ar skatiem nelutina, apkārt lauksaimnieciski sīkzemnieciska ainava. Upe plata - vismaz 7m. Aiz Milzkalnes sākas purvājs.

Līkumi, līkumiņi, cilpas gandrīz uz vietas un straumes dalīšanās ir nākamo 2 stundu nemitīgie atkārtojumi. Apkārt purvāja ainava, dažbrīd upe pielokās pie mežmalas, nolaidenie krasti kļūst par stāvkrastiem. Diezgan daudz aizgāzumu, bet vairums no tiem braucami. Krietni nopūlamies slaloma stilā. Tas ir labi, jo ķermenim ir silti. Pēdējais posms pirms lielā meža iepriecē ar rodeļu stila straumi.

Upe kļūst ļoti šaura (1 - 1,5m) un ātra.

Un tad Slocene ieplūst mežā. Aizgāzumi seko viens otram, bet atkal vairums no tiem braucami. Ainavas ok, dzīvniekus neredzam, tikai dažus putnus. Ar zināmu atvieglojumu ieraugām Smārdes ceļa tiltu, jo lēšam, ka līdz finišam vēl kilometrs, bet krēslo. Šajā posmā veikti 10 apnesieni. Diemžēl bildes vairs galīgi nesanāk jau tā trūcīgās gaismas dēļ. Dzirdam pamatīgu krītoša ūdens troksni. Tas izrādās vecs dzirnavu aizsprosts, apmēram 1,80m augsts. Janceks nolec.

Pieļauju, ka augstā ūdenī tas ir interesantāks par Īvandes kritumu. Pēc aizsprosta upe ievijas vecā mežā, krustu šķērsu pāri sagāzti bebru koki. Seko grūts apnesiens pa pielūžņotu mežu. Parādās neliels satraukums par finišēšanu gaismā. Tas tomēr izdodas un 16.30 esam pie busiņa "Valguma Pasaules" teritorijā.

Ieteikumi un secinājumi Ieteicams braukt līdz Smārdes ceļa tiltam. Tālākajā posmā līdz Valgumam upe ir ļoti pielūžņota, lai gan gleznaina. Smukumu var baudīt ejot pa tur ierīkotām krasta takām. Laivas - tikai polietilēna un maksimāli īsas. Ar 4,5m kanoe dažviet bija pagrūti. Šur tur arī izteikta akmeņdibenošana. Neiedomājieties veikt Slocenes laivojumu vasarā. Apnesieni būs neiespējami dunduru un visu Latvijā sastopamo dzelkšņaino augu dēļ. Posmu līdz Smārdes ceļam ir viegli iztīrīt. Varbūt kādam uzņēmīgam cilvēkam tas iešausies prātā. Dabas draugiem un putnu vērotājiem tur būtu ko darīt. Upē liels cilvēku radīts atkritumu piesārņojums. Pudeles pat veido peldošas salas.